Ko mūsu organismam nodara sliktie ogļhidrāti?

Runājot par ogļhidrātu uzņemšanu nereti nākas dzirdēt divus ļoti atšķirīgus viedokļu – vieni uzskata, ka tie organismam nav vajadzīgi, tāpēc cenšas samazināt to patēriņu, kamēr citi apgalvo, ka tieši ogļhidrāti ir galvenā uzturvielu grupa. Patiesība ir tāda, ka daļēji taisnība ir abās pusēs. Ir gan labie, cilvēka organismam vajadzīgie ogļhidrāti, kas dod enerģiju un nodrošina normālu cilvēka organisma darbību un ir sliktie ogļhidrāti, kas tikai palielina cukura līmeni asinīs un rada izsalkuma sajūtu. Kā tad izvairīties no šiem sliktajiem ogļhidrātiem un ko tie var nodarīt cilvēka organismam?

Labie, organisma nepieciešamie ogļhidrāti ir jāuzņem obligāti un diezgan lielā daudzumā. Patiesībā aptuveni 55% no kopējā uztura jeb 200 līdz 500 gramiem dienā jāsastāda tieši labajiem ogļhidrātiem. Tos var atrast tādos produktos kā graudaugi, pākšaugi, pożyczki online, ogas, augļi un dārzeņi. Cita veida ogļhidrāti ir atrodami daudzos neveselīgos produktos. Sliektos ogļhidrātus pārsvarā varam atrast dažādos našķos, saldumos, kā arī citos produktos, kas gatavoti no rafinētajiem miltiem un cukuriem. Tie ir tādi pārtikas produkti kā, piemēram, baltmaize, cepumi, kūkas, konfektes, ātrie ēdieni, saldinātie, krāsainie dzērieni utt. Atšķirība starp labajiem un sliktajiem ogļhidrātiem pamatā ir tāda, ka sliktie ogļhidrāti tiek sašķelti daudz ātrāk, līdz ar to, tie ievērojami palielina cukura līmeni asinīs un jau pēc neilga laika rada mānīgu izsalkuma sajūtu. Uzņemot sliktos ogļhidrātus pastiprinātā daudzumā, ātri vien radīsies pašsajūtas un veselības problēmas.

Vistipiskākā problēma, ko rada sliktie ogļhidrāti ir hronisks nogurums. Tas varētu šķist paradoksāli, jo ogļhidrāti ir tieši tie, kas dod organismam dienas enerģijas devu, taču sliktie ogļhidrāti tieši rada spēku izsīkumu, miegainību un mazina koncentrēšanās spējas. Kā jau tika minēts, rafinētie cukuri un ciete pārstrādājas ļoti ātri un strauji palielina cukura līmeni asinīs. Tajā brīdī arī rodas īslaicīgs enerģijas pieplūdums, taču jau pavisam drīz tas zūd un visu atlikušo laiku cilvēks jūt tikai nogurumu.

Cukura līmeņa svārstību dēļ, sliktie ogļhidrāti arī rada nopietnas garastāvokļa svārstības un izraisa liku stresu un nervozitāti. Cukuram nonākot organismā, pastiprināti izdalās insulīns, kas šķeļ šos cukurus, taču insulīnam ir liela ietekme arī uz cilvēka emocijām. Insulīna izdalīšanās var radīt gan nervozitāti, gan dusmas, gan satraukumu, gan citas spēcīgas emocijas, bet cukura līmeni atkal normalizējoties, šīs emocijas izzūd. Šādas nekontrolējamas garastāvokļa svārstības var būt apgrūtinošas ne tikai jums pašam, bet arī visiem jūsu līdzcilvēkiem, ar kuriem ikdienā komunicējat.

Vēl ļoti būtiski ir pieminēt, ka sliktie ogļhidrāti arī izraisa nopietni fizisku atkarību. Daudzi to uztver kā joku un, piemēram, saka ka viņiem ir atkarība no konfektēm vai šokolādes, neapzinoties cik patiesībā tas ir nopietni. Rafinētajiem cukuriem un cietei no nākot cilvēka organismā, smadzenes izraisa dopamīnu, kas rada baudas sajūtu, līdzīgi kā alkohols un narkotiskās vielas. Pēc tam rodas vēlme šīs vielas uzņemt vēl un vēl. Tā arī rodas dažādas veselības problēmas, pożyczki z komornikiem un liekais svars. Īpaši bīstami tas ir bērniem, jo viņi nespēj tik viegli kontrolēt savu kāri pēc saldumiem kā pieaugušie.

Kopumā jāsaka, ka ar sliktajiem ogļhidrātiem jābūt ļoti uzmanīgam. Tas gan nenozīmē, ka tos nedrīkst lietot vispār. Daudzi uztura speciālisti par apgalvo, ka uzņemt nelielu devu rafinēto cukuru ik pa reizei ir nepieciešams smadzeņu darbībai. Laiku pa laikam apēst kādu kūku vai cepumu nav nekas slikts, taču ir rūpīgi jāpiedomā pie tā, cik lielos daudzumos mēs šos sliktos ogļhidrātus uzņemam.